Pamatojoties uz Valsts meža dienesta 2019. gada 15. aprīļa rīkojuma Nr. 77 "Par meža ugunsnedrošo laikaposmu" visā valsts teritorijā ar 19. aprīli tika noteikts ugunsnedrošā laika posma sākums. Līdz ar to Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, ka arī visā valstī, sākas dežūras ugunsnovērošanas torņos un meža ugunsdzēsības stacijās.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Šīs funkcijas nodrošināšanai tiek izmantots ugunsnovērošanas torņu tikls (ugunsgrēku atklāšanai), meža ugunsdzēsības staciju rīcībā esošais ugunsdzēsības transports un personāls; nozīmīga loma ir arī mežziņiem: bieži vien tieši viņi savu apgaitu robežās vada ugunsdzēsības darbus, piedalās ugunsgrēku dzēšanā, reaģē uz signālu par potenciālo ugunsgrēku, atrod to dabā.

Iestājoties vasarai  paplašinās meža rekreācijas funkciju loks. Tomēr, pavadot jaukās brīvdienās dabā kopā ar ģimeni vai draugu lokā, nevajag aizmirst par drošības pasākumiem, tajā skaitā - par ugunsdrošību, jo neuzmanīga rīcība ar uguni ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanas iemesls. Latvijas republikas teritorijā ugunsdrošības prasības mežā nosaka 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", kuru neievērošana (tīšā, vai neuzmanības dēļ), ja tā noved līdz būtiskiem zaudējumiem, var izvērsties civiltiesiskajā, administratīvajā vai pat kriminālatbildībā.

Atradoties mežā ugunsnedrošajā laika posmā ir aizliegts:

• kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
• nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
• atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
• braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;
• ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez vai ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
• bez saskaņošanas ar VMD veikt jebkura veida dedzināšanu.

Jāņem vērā, ka arī ārpus ugunsnedrošā laika posma mežā nedrīkst dedzināt sadzīves, būvniecības u. tml. atkritumus, kurināt ugunskurus un veikt ciršanas atlieku dedzināšanu tuvāk par 2 m no augošiem kokiem un uz kūdras.

Savus pienākumus karstie vasaras apstākļi uzliek arī meža īpašniekam: līdz 1. maijam katru gadu savā mežā no autoceļiem un dabiskām brauktuvēm jānovāc pielūžņojums, jāsakārto un jāsakopj piebrauktuves ūdensņemšanas vietām, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Tāpat meža īpašniekam jāpiedalās meža ugunsgrēka uzraudzībā pēc tā nodzēšanas. Ugunsgrēka vietas uzraudzība - ir meža ugunsgrēka dzēšanas darbu stadija, kad ugunsgrēks ir ierobežots un tiek veikta atsevišķu gruzdošu vietu uzraudzība, kuru kopējā platība nepārsniedz 25 m² un, ja nepieciešams, tiek veikti pasākumi, kas novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos. Ugunsgrēka vietas uzraudzība ietver šādus darbus:

• ugunsgrēka vietas periodiska novērošana;
• atsevišķu gruzdošu vietu, zaru, pagaļu un celmu dzēšana  ar vienkāršiem paņēmieniem

( lejkannu, lāpstu u.c. );

• Valsts meža dienesta tūlītēja informēšana par ugunsgrēka atjaunošanos

Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā strādā 3 meža ugunsdzēsības stacijas (MUS) Daugavpilī, Līvānos un Krāslavā. Zvanīt un sniegt ziņas par meža ugunsgrēkiem un citu ar meža ugunsgrēkiem saistītu informāciju var MUS "Daugavpils" - 65447470; +371 26678300, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 112. Zinot mežzini, kurā apgaitā atrodas konkrēts īpašums, var informēt arī viņu.

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka ir izvērtējis valsts apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju pieteikumus, kas tika saņemti stratēģiskās atlases ietvaros.

NVD izvērtēs un pārliecināsies par iestāžu spēju nodrošināt solīto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Lai to īstenotu, NVD šonedēļ apmeklēs Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un vēlāk arī citas ārstniecības iestādes.

Pēc šīm vizītēm tiks lemts par ambulatorās un dienas stacionāra rehabilitācijas pakalpojumu apjoma sadalījumu starp Rīgas ārstniecības iestādēm no šī gada 1. oktobra. Tādējādi līdz oktobrim valsts apmaksātie ambulatorie medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi tiks nodrošināti līdzšinējā apjomā un kārtībā.

Vienlaikus NVD informē, ka, īstenojot rehabilitācijas pakalpojumu stratēģisko atlasi, no 2019. gada 1. aprīļa ir paplašināts arī to ārstniecības iestāžu loks, kas sniedz medicīniskos rehabilitācijas pakalpojumus stacionāri (diennakts aprūpe). Papildu piecām slimnīcām, kas pakalpojumus nodrošināja jau līdz šim, no aprīļa tos sniedz vēl četras slimnīcas – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas 2. slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Pacientiem tas nozīmē iespēju nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus saņemt ātrāk, tuvāk dzīvesvietai un iestādē, kur nodrošināts pirmais ārstēšanas posms.

Jau ziņots, ka 2018. gadā NVD uzsāka vairāku valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju stratēģisko atlasi. Medicīniskās rehabilitācijas stratēģiskās atlases mērķis ir uzlabot rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijas teritorijā, panākot pakalpojumu sniegšanas pēctecību un rezultātu izsekojamību.    

Medicīniskajai rehabilitācijai ir būtiska nozīme cilvēku darbspēju saglabāšanā un atjaunošanā. Ir būtiski panākt, lai tā būtu pēctecīga un savlaicīga veselības aprūpes sastāvdaļa, novēršot pacientu funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditāti un veicinot pacientu agrīnu darbā atgriešanos.

Informāciju sagatavoja:
Evija Štālberga,
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

No 2019. gada 7. maija būtiski mainīsies klientu apkalpošanas laiki vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) reģionālajās nodaļās.

Turpmāk Bauskas, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils reģionālajās nodaļās klātienes pakalpojumi būs pieejami divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 13.00 līdz pulksten 16.00. Savukārt Rīgas un Valmieras reģionālajās nodaļās saglabāsies līdzšinējā kārtība.

Lēmums par klātienes pakalpojumu laika samazināšanu pieņemts, ņemot vērā Reģistra stratēģiskos attīstības virzienus, tostarp elektronisko pakalpojumu attīstību, kā arī izmaiņas klientu pieprasījumā pēc klātienes pakalpojumiem. Klienti dokumentus reģistrācijai 60% gadījumu iesniedz elektroniski, liecina 2017.gada un 2018.gada statistika.

Jau šobrīd visi Reģistra pakalpojumi ir pieejami elektroniski. Turklāt tuvāko gadu laikā iestādes pakalpojumi būs pieejami tikai elektroniski. Tāpēc Reģistrs jau 2017.gadā sāka pakāpeniski samazināt darba laiku reģionālajās nodaļās klientu apkalpošanai klātienē. Dokumentus reģistrācijai papīra formā var iesūtīt arī ar pasta starpniecību. 

Reģistra pakalpojumus elektroniski var saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Konsultācijas par sniegtajiem pakalpojumiem var saņemt, zvanot uz iestādes informatīvo tālruni 67031703 vai jautājot virtuālajai asistentei UNA. Virtuālā asistente UNA (“Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts”) darbojas Reģistra mājas lapā un šobrīd čata režīmā prot atbildēt uz jautājumiem par reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem.  

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2019.gada 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””[1], kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem.

Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš

Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam[2].  Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu.

Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem:

• 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro;
• tie ir saņemti tikai Latvijā;
• no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis;
• tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas pabalsti, ienākumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību, u.c.)

Cik liela nodokļa summa iedzīvotājiem nebūs jāmaksā

Ja persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, konstatēs, ka aprēķinātā nodokļa piemaksas summa nepārsniedz 1 (vienu) eiro, to neuzskatīs par nodokļa parādu un valsts budžetā to nebūs jāiemaksā.

Cik lielu mēneša neapliekamo minimumu varēs piemērot saviem ienākumiem

Lai mazinātu personu loku, kam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāpiemaksā nodokļa starpība, kas radusies piemērotā prognozētā mēneša neapliekamā minimuma dēļ, iedzīvotāji paši varēs izlemt, cik lielu neapliekamo minimumu vēlas piemērot saviem mēneša ienākumiem.

Noslēdzot ar darba devēju rakstisku vienošanos, darba vietā tiks piemērots tik liels mēneša neapliekamais minimums, kādu darbinieks pats būs izvēlējies. Vienīgais nosacījums – pašas personas prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru, t.i., būt lielāks par summu, kas ir norādīta personas elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā.

Šāds risinājums nav obligāts, tā ir papildu iespēja, kuru ikviens, izvērtējot savu ienākumu apmēru, var izmantot pēc brīvas izvēles. Par šīs iespējas izmantošanu Valsts ieņēmumu dienests papildus nav jāinformē.

Kā paaugstināts neapliekamo ienākumu deklarēšanas slieksnis

Tāpat kā līdz šim iedzīvotājiem būs jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, kurā uzrādīti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Taču sākot ar 2020.gadu to būs obligāti jādara tikai gadījumā, kad kopējā gada laikā saņemto ar nodokli neapliekamo ienākumu summa pārsniedz 10 000 eiro. Līdz šim šis slieksnis bija 4000 eiro.

Mediju iespējas: papildu jautājumu gadījumā piedāvājam individuālus VID nodokļu ekspertu komentārus šī gada 15.aprīlī laikā no plkst. 13.00 līdz 14.00 VID ēkā Rīgā, Talejas ielā 1.

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670     

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

Riebiņu novada dome sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” kultūras iestāžu vadītājiem, speciālistiem un citiem interesentiem šī gada 9. maijā Riebiņu novada kultūras centrā (Saules iela 8, Riebiņi, Riebiņu novads) rīko Latgales kultūras semināru “Kultūras attīstības tendences Latgales reģionā: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”.

Lai pieteiktu dalību seminārā, aicinām līdz š.g. 1.maijam uz e-pastu: ilga.poksane@riebini.lv nosūtīt katra dalībnieka vārdu, uzvārdu un rekvizītus rēķina sagatavošanai.

Dalības maksa personai: 20 EUR

Sīkāka informācija: 20496081

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, godinot Latvijas Kara flotes simtgadi, aicina 1. līdz 12.klašu skolēnus piedalīties patriotisma veicināšanas konkursā, kura balva ir komandas vizīte uz Jūras spēku kuģa ar kuģošanu jūrā.

Konkursa dalībnieki līdz šā gada 20.jūnijam ir aicināti uzfilmēt un iesniegt Jūras spēkiem radošu video sveiciena ar vēstījumu 100.gadadienā “Latvijas Kara flotei”. Par katru videoklipu būs iespēja balsot Facebook lapā un uzvarētājs tiks noteikts 10.augustā.Konkursa mērķis ir popularizēt Latvijas Kara floti, tās vēsturi, un atjaunotos Latvijas Jūras spēkus skolēnu un jauniešu vidū, kuri nākotnē vēlētos saistīt savu izglītību un karjeru ar jūrniecību un Latvijas valsts aizsardzību. Vienlaikus konkursa dalībniekiem šī būs iespēja padziļināt savas zināšanas par Latvijas armijas un Jūras spēku vēsturi.

Jau ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1. 

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietnes sadaļā Latvijas armijai 100.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Sandra Brāle
Tālrunis: 67335135, 29295730
E-pasts: sandra.brale@mod.gov.lv

No 2019. gada 6. līdz 7. jūnijam Zaļeniekos, Jelgavas novadā notiks 4. Latvijas Lauku kopienu parlaments, aktualizējot esošās un briestošās pārmaiņas lauku telpā.

Informatīvajā telpā mēs nemitīgi dzirdam, ka no Latvijas laukiem cilvēki aizbrauc, sabiedrības noveco, ir apgrūtināta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība, nav kvalificētu darbavietu, bet minētie faktori ir vien daļa no izaicinājumiem, kas kā atbildes reakcija sekmē jaunu dzīvesstilu, uzņēmējdarbības jomu un iniciatīvu veidošanos laukos. Kas ir mūsdienīgi lauki? Mēs apgalvojam un zinām, ka lauki šodien vairs nav tikai vieta pārtikas ražošanai, vieta klusai un no sabiedrības attālinātai dzīvesvietai senioriem vai lauksaimniekiem.

​Diskusijās, iedvesmas un pieredzes stāstos, sarunās un praktiskā izziņā mēs radīsim skaidru pārliecību, ka Latvijas lauki ir dinamiski, moderni, atvērti, konkurētspējīgi un var būt lieliska dzīves, darba un viesošanās telpa ikvienam. 6. un 7. jūnijā biedrība „Latvijas Lauku forums” kopā ar partneriem radīs vidi Latvijas un Eiropas jauno iniciatīvu aktualizēšanai, sniedzot iespēju gan drosmīgajiem pārmaiņu ieviesējiem identificēt domubiedrus, gan esošajiem aktīvistiem gūt jaunas idejas un iedvesmu, esošajiem pilsētniekiem – iedrošinājumu uzdrīkstēties, bet vietējiem, reģionāliem un nacionāliem politikas veidotājiem - apzināt esošo un plānoto likumdošanas un atbalsta instrumentu atbilstību lauku realitātei.

Parlamenta norises vieta būs Zaļā muiža, kultūras nams un citas vietas Zaļeniekos, Jelgavas novadā, kur vienkopus pulcēsies vairāki simti lauku dzīves un telpas attīstības entuziasti un pārmaiņu veidotāji no visas Latvijas, lai divu dienu garumā „uz galda” liktu diskusijas par mūsdienīgiem laukiem ar attālināto nodarbinātību, inovatīviem sabiedrības līdzdalības rīkiem, radošām industrijām, viedām tehnoloģijām, mobiliem pakalpojumiem, jaunām zemes apsaimniekošanas metodēm, alternatīvu kultūru ieviešanu, radošām izglītības pieejām un citām iniciatīvām, kas uzsāktas gan Latvijā, gan Eiropā.

Latvijas Lauku kopienu parlamentā aicinām piedalīties ikvienu lauku iedzīvotāju un uzņēmēju, vietējo kopienu līderus, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjus, deputātus, valsts pārvaldes pārstāvjus un politikas veidotājus -  ikvienu, kurš ir gatavs līdzdarboties mūsdienām piemērotas, pievilcīgas un konkurētspējīgas vides veidošanā mazajās pilsētās un lauku reģionos.

Pieteikšanās dalībai šeit: https://ej.uz/4LLKPr

Vairāk informāciju par Lauku kopienu parlamentu var iegūt www.laukuforums.lv.

Kontakti:

Anita Seļicka

Latvijas Lauku foruma izpilddirektore

anita.selicka@gmail.com, 29442492

Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas vairāk nekā 80 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
 
Latvijas Lauku kopienu parlamentu organizē biedrība „Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību, Lauku partnerību „Lielupe” un Zemgales NVO centru.