Notikumu kalendārs

    Marts    

Jaunumi

No 1. aprīļa spēkā stājas jauna valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība; plānotais pacientu ietaupījums – līdz 25 miljoniem eiro gadā

31.03.2020, 11:27

 

Sākot no 1. aprīļa, Latvijā spēkā stājas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendēta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība. Tā paredz, ka ārsti Latvijā, tāpat kā Igaunijā, Lietuvā un tādās turīgās valstīs kā Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs, kompensējamo zāļu A saraksta receptēs norādīs zāļu aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu. Savukārt aptiekās no vienādas iedarbības zālēm pacientam izsniegs tās zāles, kurām ir zemākā maksa. Šādu prasību paredz Ministru kabineta noteikumi par kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apmaksas kārtību1, lai Latvija pārņemtu Eiropas praksi zāļu izrakstīšanā, kā arī novērstu situāciju, kad pacientiem jāiegādājas dārgākās zāles, ik gadu pārmaksājot ap 25 miljoniem eiro, lai arī zemākas cenas zāles ir tikpat kvalitatīvas un drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību.

 

“Pārejai uz zāļu aktīvās vielas jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu lietošanu zāļu receptēs ir nacionāla mēroga nozīme, jo tādējādi Latvija ne vien ievieš līdzīgu praksi kā citviet Eiropā, bet arī nodrošina, ka zāles pacientiem, sevišķi ar zemākiem ienākumiem, kļūs ievērojami pieejamākas, gada laikā ļaujot iedzīvotājiem ietaupīt līdz pat 25 miljoniem eiro,” jaunās kārtības ieguvumus uzsver veselības ministre Ilze Viņķele.  

 

Jaunā kārtība paredz, ka 70% gadījumu no visu ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu recepšu skaita gada laikā tiks norādīta zāļu aktīvā viela, nevis zāļu komerciālais nosaukums, bet aptiekā pacientam no vienādās iedarbības zālēm ir jāizsniedz tās zāles, kurām ir zemākā cena.

 

Savukārt gandrīz katrā trešajā kompensējamo zāļu receptē jeb 30% gadījumu ārsti varēs izrakstīt zāļu komerciālo nosaukumu, norādot tam medicīnisku pamatojumu.

 

“Citās Eiropas valstīs, kur darbojas šī kārtība, zāļu komerciālais nosaukums tiek izrakstīts krietni retāk nekā Latvijas 70/30 modelī. Tādējādi Latvijā ieviestais modelis ļauj nodrošināt gan pacientu tiesību, gan ārstu profesionālās darbības ievērošanu,” uzsver I. Viņķele.

 

Savukārt PVO Eiropas reģionālā direktora īpašais pārstāvis Latvijā Dr. Mišels Tjerāns norāda, ka “zāļu aktīvās vielas izrakstīšana veicina racionālu zāļu lietošanu un ievērojami uzlabo vispārējo veselības aprūpes kvalitāti, pacientiem nodrošinot līdzvērtīgas efektivitātes zāles par zemāku cenu. Tāpat šīs sistēmas ieviešana ir būtiska saziņai un informācijas apmaiņai starp veselības jomas profesionāļiem, zinātniekiem un visām iesaistītajām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas strādā, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un zāļu pieejamību,” akcentē Dr. M. Tjerāns.

 

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens uzsver: “Aktīvā viela ir zāļu galvenā ārstējošā viela, tā ir uzrakstīta uz visiem iepakojumiem latīniski, lai to saprastu ārsti un farmaceiti visā pasaulē vienādi. Pirms zāles ar jaunām aktīvām vielām tiek pārdotas, Zāļu valsts aģentūra vienā no Eiropas Savienības valstīm pārliecinās, vai zāles pacientam palīdz uzlabot veselību, pārliecinās, ka zāles ir drošas un neizraisa tādas blakusparādības, kas ir tik smagas, ka neatsver ieguvumu veselībai, un vai tablete satur nepieciešamo aktīvo vielu, palīgvielas, kas nodrošina zāļu krāsu un formu, un tajās nav nekā lieka. Un šim uzņēmumam, kas zāles reģistrējis, ir ekskluzīvas tiesības vienīgajam pārdot šo aktīvo vielu. Pēc 10 gadiem arī citi uzņēmumi drīkst ražot šo aktīvo vielu. Bet pirms tam uzņēmumam ir jāpierāda, ka zāles tiks ražotas tikpat augstā kvalitātē un ka aktīvā viela cilvēka organismā nonāks līdzvērtīgā daudzumā. Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu dažkārt nāk no vienas un tās pašas rūpnīcas. Tā kā par šīs aktīvās vielas drošību un iedarbību jau zinām 10 gadus, nav nepieciešams veikt ar cilvēkiem jaunus pētījumus par šo zāļu iedarbību un drošību, kas rada izmaksu ietaupījumu.

 

Līdz ar to daudzām zālēm atšķiras tikai iepakojums, zāļu izskats, palīgvielas, taču aktīvā viela, kas pacientu ārstē, ir viena un tā pati.  Šie pierādījumi jāsagādā kompānijai, kas zāles vēlas reģistrēt, savukārt viena no Eiropas zāļu aģentūrām šos pierādījumus novērtēs. Darbu mēs Eiropā nedarām dubultā, ja kompānija zāles vēlas pārdot vairākās valstīs, to novērtē tikai vienā valstī, savukārt pārējās zaļu aģentūras pārliecinās par novērtējuma kvalitāti. Jau šobrīd septiņi no desmit pārdotajiem iepakojumiem ir ar zināmām aktīvām vielām jeb t.s. ģenēriskās zāles.”

 

Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs norāda, ka zāļu aktīvās vielas izrakstīšana valsts kompensējamo zāļu receptēs jau līdz šim ir bijusi ierasta prakse daudziem ārstiem arī Latvijā: “Ja kopumā e-receptes E-veselības sistēmā regulāri izraksta aptuveni 2500 ārstu, tad laikā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim zāļu aktīvās vielas nosaukumu receptēs kopumā izrakstījuši 1808 ārsti. Savukārt 2020. gada janvārī vien zāles ar aktīvo vielu vairāk nekā 70% gadījumu izrakstījuši aptuveni 3,5% ārstu. E-veselības sistēma jaunajai e-recepšu izrakstīšanas kārtībai ir gatava. Šobrīd apzinātas iespējas padarīt aktīvās vielas izrakstīšanu ērtāku un ātrāku, jo salīdzinājumā ar oriģinālo medikamentu izrakstīšanu aktīvās vielas izrakstīšana ārstam ir nedaudz darbietilpīgāks process. Taču, izrakstot recepti atkārtoti, sistēmā saglabājas tās sagatave un nav nepieciešams recepti rakstīt no jauna.

 

Lielākā daļa pacientu, kuri līdz šim lietojuši lētākās references zāles, kas ir kompensējamo zāļu sarakstā, arī turpmāk varēs lietot sev ierasto medikamentu, jo Nacionālais veselības dienests izvērtējis, ka vairāk nekā 85% gadījumu references medikamenti sarakstā nav mainījušies.

 

Līdz ar brīdi, kad tapa zināms, ka ar 1. aprīli stāsies spēkā jaunā kārtība, 250 kompensējamiem medikamentiem ražotājs ir samazinājis cenu, tai skaitā 50 lētākajām zālēm ir samazinātas cenas.

 

Lai atvieglotu pāreju uz jauno valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību, Veselības ministrija (VM), Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija jau kopš aizvadītā gada novembra ir uzsākuši ārstu un farmaceitu informēšanu par aktīvās vielas izrakstīšanas kārtību.

 

“Līdz šim ir ieguldīts ievērojams darbs ārstu un farmaceitu informēšanā – ir sagatavoti un izplatīti skaidrojošie video par zāļu aktīvās vielas izrakstīšanu e-veselības sistēmā, bukleti gan digitālā, gan drukātā formā, esam piedalījušies un skaidrojuši jauno kārtību ārstu un farmaceitu pasākumos – konferencēs un semināros, kā arī izvietota informācija tematiskajos ārstu un farmaceitu medijos un izsūtīti informatīvi materiāli, ko izsniegt pacientiem. Savukārt no 16. marta līdz aprīļa sākumam tiks uzsākta nacionāla mēroga iedzīvotāju informēšanas kampaņa “ZINI un NEPĀRMAKSĀ”, par ārstu, farmaceitu un pacientu informēšanu stāsta veselības ministre.

 

Kas jāņem vērā pacientiem?

 

Iedzīvotājiem jaunā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība būtiskas izmaiņas vai neērtības pēc 1. aprīļa neradīs. Ir iespējamas situācijas, kad farmaceits izsniegs zāles, kuru iepakojums, krāsa vai forma var atšķirties no ierastajām, bet šo zāļu iedarbība būs vienāda un šīm zālēm būs tāda pati kvalitāte un drošums.

 

Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra tāpat kā līdz šim, lai izvairītos no nevajadzīgiem satraukumiem, aicina iedzīvotājus, kam nepieciešamas valsts kompensējamās zāles, receptes saņemšanai savlaicīgi apmeklēt savu ārstu.

 

Fakti:

  • Aktīvā viela ir zāļu galvenā ārstējošā viela. Palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas īpašības.
  • Zālēm ar vienādu aktīvo vielu un tādu pašu iedarbību var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un var atšķirties to cena.
  • Lai pacientiem būtu jāmaksā mazāk, ārsts kompensējamo zāļu receptē no 1. aprīļa norādīs tikai zāļu aktīvās vielas nosaukumu.
  • No zālēm ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību valsts maksā par tām (kompensē), kurām ir zemākā cena.
  • Ja būs medicīnisks pamatojums, ārsts kompensējamo zāļu receptē norādīs un valsts pacientam kompensēs arī dārgākas zāles ar tādu pašu aktīvo vielu un iedarbību.
  • Ārsts un pacients sarunas laikā vienojas par to, vai pacients lietos valsts kompensētās zālēs, šādā gadījumā ārsts izrakstīs kompensējamo zāļu recepti.
  • Ņemiet vērā, ka no 1. aprīļa aptiekā piemaksāt par dārgākām valsts kompensējamām zālēm vairs nevarēs.
  • Zāļu aktīvās vielas jeb starptautiskais nepatentētais nosaukums ir norādīts uz zāļu  iepakojuma maziem burtiem un nereti slīprakstā, un tas ir arī lasāms visu zāļu lietošanas instrukcijās. Šis nosaukums uz iepakojuma atrodas līdzās lielajiem burtiem uzrakstītajam konkrēta ražotāja ieviestajam zāļu nosaukumam.
  • Iedzīvotājiem noderīga informācija par jauno kārtību un kampaņas “ZINI un NEPĀRMAKSĀ” materiāli ir publicēti tīmekļa vietnē: www.esparveselibu.lv

 

1 2020. gada 1. aprīlī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

 

 

Papildu informācijai

Dita Okmane

Zāļu valsts aģentūras

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr.: +371 67078422, 25400181 

E-pasts: Dita.Okmane@zva.gov.lv

Lasīt vairāk...

VID izmaksā dīkstāves pabalstu COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem

30.03.2020, 12:35

Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, ir pieņemts likumsPar valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas paredz virkni atbalsta pasākumu uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Viens no būtiskākajiem – dīkstāves pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem.

 

Dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.

 

 

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalstu izmaksai? 

 

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165 dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

 

Kā uzņēmums var pieteikties dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem?

 

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu. Iesniegums par laikposmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam jāiesniedz līdz 25. aprīlim, un turpmāk – līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.

 

VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165  minētajiem kritērijiem, VID piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

 

VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informēs darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus. Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

 

Kāds ir dīkstāves pabalsts un cik ilgi to maksās? 

 

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

 

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

 

Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

 

Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

 

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?  

 

Izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165. Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji, tādēļ MK noteikumos ir noteikta virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

 

VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstu, piemēram, šādos gadījumos:

 

  • ja darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;
  • ja darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs;
  • ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
  • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process u.c.

 

Visi kritēriji, kad VID nevar piešķirt uzņēmumam dīkstāves pabalstu, ir noteikti MK noteikumu Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 12.punktā.

 

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.

 

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670     

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

 

 

 

Lasīt vairāk...

Kopsavilkums: atbalsta pasākumi nodokļu jomā COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

30.03.2020, 12:25

Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

 

Līdz ar jauno likumu šī gada 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

 

Tie nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

 

Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %.

 

Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

 

Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana

  • Krīzes skarto nozaru uzņēmēji, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām nozarēm un kritērijiem (lūdzam sekot līdzi, kad stāsies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi)  var pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Komercdarbības atbalsts tiks  piešķirts kā de minimis atbalsts, ņemot vērā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību3.panta otrajā daļā noteikto. Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā.
  •  

Lai pieteiktos šim atbalsta pasākumam, uzņēmums motivētu iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020.gada 22. marta.

 

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

 

Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu var atcelt, ja nodokļu maksātājs:

 

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
 

Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

 

Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 3.pantā noteiktais neierobežo nodokļu maksātāju tiesības vērsties ar iesniegumu VID līdzšinējā kārtībā, tas ir, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmo daļu  vai 26.panta 11.-13.daļu.

 

  • Krīzes skarto nozaru uzņēmēji, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām nozarēm un kritērijiem (lūdzam sekot līdzi, kad stāsies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi)  var pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Komercdarbības atbalsts tiks  piešķirts kā de minimis atbalsts, ņemot vērā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību3.panta otrajā daļā noteikto. Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā.
  •  

Lai pieteiktos šim atbalsta pasākumam, uzņēmums motivētu iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020.gada 22. marta.

 

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

 

Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu var atcelt, ja nodokļu maksātājs:

 

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
 

Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

 

Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 3.pantā noteiktais neierobežo nodokļu maksātāju tiesības vērsties ar iesniegumu VID līdzšinējā kārtībā, tas ir, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmo daļu  vai 26.panta 11.-13.daļu.

 

Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, darba devējs iesniedz iesniegumu VID EDS, aizpildot tam speciāli izveidotu veidlapu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta.  

 

Saņemtos iesniegumus VID izvērtē saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantā minētajām prasībām.

 

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

 

Savukārt tie nodokļu maksātāji, kuri šobrīd neatbilst MK noteikumos Nr. 165 noteiktajiem kritērijiem, var izmantot jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

 

Pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts arbaās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem arba jaunus darbiniekus.

 

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē[1], darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts  75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

 

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID EDS jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Par laika posmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25. aprīlim, bet turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam. VID to izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

 

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

 

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas no šī gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus. Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

 

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

 

Citi nodokļu jomas atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes pārvarēšanai

 

Līdztekus dīkstāves pabalstiem un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumiem jaunajā likumā  noteikti arī citi atbalsta pasākumi nodokļu jomā, kas izmantojami neatkarīgi no MK noteikumos Nr. 165 noteiktajiem kritērijiem.

 

Garāki termiņi gada pārskatu iesniegšanai

 

Uzņēmumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu termiņš ir pagarināts par trijiem mēnešiem, bet biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām termiņš pagarināts līdz šī gada 31. jūlijam.

 

Taču, ja tas joprojām ir iespējams, gada pārskatu var iesniegt arī jau šobrīd likumā noteiktajā termiņā.

 

Iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus

 

Saimnieciskās darbības veicējs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

 

Tā kā saimnieciskās darbības veicējs avansa maksājumus var veikt labprātīgi, tad papildus nav nepieciešams sniegt informāciju VID par avansa maksājumu veikšanu vai neveikšanu, izņemot, ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas atgūt iemaksāto avansa maksājumu par 2020. gada 1. ceturksni.

 

Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i. līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

 

Ātrāka PVN pārmaksas atmaksa

 

Īpašā COVID-19 regulējuma laikā tiek atcelti Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie nosacījumi PVN pārmaksas atmaksai. Tādējādi apstiprināto pārmaksāto PVN summu VID visiem uzņēmumiem atmaksā uz bankas kontu 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa vai dienas, kad iesniegta precizēta vai kavēta PVN deklarācija. Turklāt iestāde nepagarinās lēmuma par pārmaksātās PVN summas apstiprināšanu pieņemšanas termiņus. Likums vienlaikus arī paredz, ka pirms pārmaksātās PVN summas atmaksas uz kontu sedz nokavētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos  maksājumus vai  kuriem uz atmaksas brīdi ir iestājies samaksas termiņš.

 

Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki

 

VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs neizslēgt uzņēmumu no padziļinātās sadarbības programmas, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un uzņēmums nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

 

Plašāka informācija par kārtību, kā tiks izvērtēta uzņēmumu atbilstība un noritēs tālākā komunikācija ar iestādi, pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv sadaļā COVID-19.

 

Atbalsta pasākumi dezinfekcijas līdzekļu ražošanai

 

Dezinfekcijas līdzekļu ražošanā drīkst izmantot etilspirtu, saņemot VID atļauju etilspirta iegādei.

 

Uzņēmumiem, kuriem ir licence spirta ražošanai, VID var piešķirt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90 %.

 

Dezinfekcijas līdzekļa ražotājam, kas pats ieved spirtu no citas dalībvalsts, saņemot nodrošinājuma apliecību, nav nepieciešams iesniegt finansiālu nodrošinājumu.

 

Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti

 

Licencēts alkohola mazumtirgotājs vai mazā alkoholisko dzērienu darītava drīkst pārdot alkoholu fiziskām personām, par alkoholisko dzērienu realizāciju vienojoties attālināti jebšu distances līguma veidā (interneta vietnē, elektroniskajā pastā, pa tālruni u.tml.). Būtiski, ka pircējam jābūt 18 gadus vecam un piegāde nevar notikt no pulksten 22.00 līdz 8.00.

 

Plašāka informācija par to, kas ir distances līgums, kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu, kādi norēķinu veidi ir atļauti, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu un kādi ierobežojumi jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu, pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv sadaļā COVID-19.

 

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.

 

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. 

 

Par visiem citiem VID kompetences jautājumiem, kas neatteicas uz atbalsta pasākumiem saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām, lūdzam arī turpmāk zvanīt uz līdzšinējo VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kur tāpat kā līdz šim iespējams saņemt atbildes par šādām tēmām: “Nodokļi un EDS”, “Muita”, “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite” un “Informācija valsts amatpersonām”, kā arī uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670     

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

 

[1] Neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.

 

Lasīt vairāk...

Noteiktas izmaiņas reģionālajos vietējās nozīmes autobusu kustības sarakstos

27.03.2020, 13:30

 

SIA “Jēkabpils autobusu parks” informē, ka, līdz ar ārkārtas stāvokļa noteikšanu no 2020. gada 30. marta līdz rīkojuma atcelšanai, ir noteiktas izmaiņas reģionālajos vietējās nozīmes kustības sarakstos. Ar autobusu kustības sarakstu izmaiņām lūgums iepazīties šeit.

Lasīt vairāk...

Riebiņu novada bibliotēku informācija

27.03.2020, 11:31

Turpmāk informāciju par COVID-19 negatīviem rezultātiem iedzīvotāji saņems E-veselības portālā

27.03.2020, 11:23

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka turpmāk iedzīvotāji, kuri nodevuši analīzes COVID-19 infekcijas noteikšanai un to rezultāts būs negatīvs, informāciju saņems un varēs apskatīt E-veselības portālā, savukārt, pozitīva rezultāta gadījumā joprojām darbosies iepriekšējā kārtība, kad iedzīvotājiem zvana Slimību un profilakses centra speciālists.

 

Šāda kārtība ieviesta, lai padarītu darbu mērķtiecīgāku un atslogotu iesaistītos cilvēkresursus, jo iepriekš jebkāda rezultāta gadījumā, ikviens saņēma individuālu zvanu.

 

Lai aplūkotu saņmeto paziņojumu, iedzīvotājam interneta pārlūkprogrammā jāatver adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc tam jāautorizējas izvēloties kādu no drošas piekļuves līdzekļiem: internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai personas apliecību (eID). Analīžu rezultātu paziņojums būs apskatāms izvēlnē „Pastkastīte”.

 

Gadījumā, ja iedzīvotājam nav iespējas pieslēgties E-veselības portālam, tad, lai saņemtu informācju par rezultātu, aicinām zvanīt uz NVD bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni 8000 1234 (darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00.).

Lasīt vairāk...

Vietnē covid19.gov.lv vienuviet būs pieejama aktuālā informācija par Covid-19

26.03.2020, 12:02

Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast atbildes uz jautājumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tā radīto ietekmi dažādās jomās, Valsts kanceleja veido tīmekļvietni covid19.gov.lv. Šajā vietnē būs apkopota informācija no atbildīgo iestāžu mājaslapām, statistikas dati, kā arī biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem.

 

Pirmais darba posms pie tīmekļvietnes izstrādes tiek noslēgts 25. martā un, apmeklējot covid19.gov.lv, vienuviet redzami nozīmīgie tālruņa numuri, uz kuriem zvanīt, lai uzdotu jautājumus par slimības simptomiem, profilaksi, pieteikšanos analīzēm. Tāpat pieejami kontakti, kur gūt atbildes uz jautājumiem, kas skar patērētāju tiesību aizsardzību, izglītību, robežu šķērsošanu un citas jomas. Apkopoti arī biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Informācija pieejama latviešu un krievu valodā.

 

Vietnes izstrāde turpinās, lai jau tuvākajās dienās šeit ikviens interesents varētu uzzināt nozīmīgākos valdības lēmumus, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju valstī, detalizētu Latvijas un pasaules statistiku, iepazīties ar skaidrojošiem materiāliem, uzzināt par atbalsta iespējām. Vietnes izstrādātāji vērš uzmanību, ka COVID-19 infekcijas uzliesmojums radījis būtisku ietekmi uz visām nozarēm, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai arī atbildīgo valsts iestāžu oficiālajās mājaslapās.

 

Atbildes uz jautājumiem, kas skar Covid-19 un tā dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, iespējams gūt arī pa vienoto informatīvo tālruni 8345. Zvani uz šo numuru tiek pieņemti bez maksas visu diennakti; jautājumus iespējams uzdot gan latviešu, gan krievu valodā.

 

Santa Jirgensone

Komunikācijas departamenta konsultante

Tālrunis: 67082922

E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv

Lasīt vairāk...

Pagarināts nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņš

25.03.2020, 13:15

 

Pamatojoties uz 20.03.2020.gada LR likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 4. pantu “Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros.”

 

Riebiņu novada dome nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus 31.03.2020. un 15.05.2020. (par 1. un 2. ceturksni) pagarina, nosakot vienu samaksas termiņu –  30.06.2020.

 

 

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju pašvaldībām ir tiesības pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmaksas termiņu.

 

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju klientu apkalpošanas centri ir slēgti apmeklētājiem, tādējādi zaudēta iespēja norēķināties skaidrā naudā. Aicinām sekot līdzi informācijai par nekustamā īpašuma nodokļa jaunajiem apmaksas termiņiem pašvaldības mājaslapā.

 

Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv.

 

Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.

 

Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem.

 

Aicinām nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas.

Lasīt vairāk...

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

25.03.2020, 13:51

 

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

 

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus  bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, kas paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

 

 “Mēs, ALTUM, kopīgi ar valdību un bankām esam gatavi operatīvi palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt grūtības, kuras radušās Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ. Kopējā abu jauno finanšu instrumentu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pārsniegs 900 miljonus eiro. Domājot par klientu ērtībām un pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, esam izveidojuši zvanu centru, lai attālināti nodrošinātu konsultācijas par abām jaunajām ALTUM atbalsta programmām Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Vienlaikus uzņēmējiem joprojām ir pieejami arī visi pārējie ALTUM piedāvātie atbalsta instrumenti, tai skaitā finansējums biznesa uzsācējiem, finansējums dažāda kalibra MVU, aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumi un citi,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

 

Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro* apmērā ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu, kas pārsniedz 700 miljonus eiro. Tikmēr apgrozāmo līdzekļu programma aizdevumos uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi,  piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

 

Svarīgi:

  • Garantijas banku kredītu brīvdienām un krīzes apgrozāmie līdzekļi paredzēti tikai vīrusa Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.
  • Lai saņemtu ALTUM atbalstu, uzņēmumam jābūt ilgtermiņā dzīvotspējīgam un jāpierāda, ka atbalsts palīdzēs pārdzīvot krīzi un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību.
  • Par garantiju kredīta brīvdienām jāinteresējas pie savas bankas, līdzīgi arī ar apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem – primāri par apgrozāmajiem līdzekļiem jākonsultējas ar banku. Ja banka aizdevumu nepiešķir, jāvēršas ALTUM.
  • ALTUM zvanu centrs darbosies katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00, tālr. nr. 26655309, e-pasts: info@altum.lv.
  • Zvanu centrs konsultē tikai par ALTUM piedāvātajām atbalsta programmām. Par citiem atbalsta veidiem saistībā ar Covid-19 iespējams sazināties pa Valsts kancelejas sadarbībā ar Tet izveidoto vienoto diennakts tālruni 8345.

 

Par ALTUM kredīta brīvdienu garantiju:

  • Garantiju piešķirs, ja uzņēmums ir ekonomiski dzīvotspējīgs, kā arī kredītiestāde ir apliecinājusi, ka likviditātes atbalsts ir nepieciešams Covid-19 ietekmes rezultātā.
  • Finansējums pieejams MVU, kā arī lieliem komersantiem, tai skaitā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.
  • Tā segs līdz 50 % no finanšu pakalpojuma summas (atlikuma garantijas piešķiršanas brīdī).
  • Maksimālais termiņš – investīciju aizdevumiem un līzingam – 6 gadi; apgrozāmiem līdzekļiem - 3 gadi.
  • Finanšu pakalpojuma summa, ko sedz garantija, nepārsniedz 25% no saimnieciskā darbības veicēja 2019.gada kopējā apgrozījuma, bet maksimālā garantijas summa nepārsniedz 5 miljoniem eiro.
  • Garantija tiks sniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde pagarinās līgumu darbības termiņu, kā arī par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem un, ja nepieciešams pagarinās finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņu.
  • Garantija paredzēta visām uzņēmējdarbības nozarēm, vienlaikus ievērojot noteiktos valsts atbalsta nozaru ierobežojumus (piemēram, azartspēles, finanšu starpniecība, ieroču tirdzniecība u.c.)
  • Garantijas tiks sniegtas līdz 2020. gada 31.decembrim

 

Par ALTUM aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem:

  • Aizdevumu piešķirs, ja uzņēmums ir ekonomiski dzīvotspējīgs, kā arī uzņēmums var pierādīt, ka  atbalsts ir nepieciešams Covid-19 ietekmes dēļ, kā arī to, ka papildu finansējums palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību.
  • Finansējums pieejams MVU, kā arī lieliem komersantiem, tai skaitā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.
  • Aizdevuma summa ir līdz 1 miljonam eiro, bet ne vairāk kā 1) 25% no saimnieciskā darbības veicēja 2019.gada kopējā apgrozījuma, vai 2) divkāršs uzņēmuma izmaksātais kopējais atalgojuma apjoms (t.sk. sociālās iemaksas) 2019. gadā,  vai 3) pamatots nepieciešamais likviditātes apjoms darbības nodrošināšanai turpmākiem 12 mēnešiem.
  • Aizdevuma termiņš ir līdz 3 gadiem, aizdevuma atmaksas uzsākšanu var atlikt līdz 12 mēnešiem.
  • Aizdevumam ir būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības, ņemot vērā uzņēmuma aktīvus, kā arī samazināta % likme.
  • Aizdevumi tiks izsniegti līdz 2020. gada 31.decembrim.

 

Pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un nepieciešamos dokumentus klienti varēs iesniegt tikai elektroniski portālā mans.altum.lv. Konsultācijas pieejamas pa tālruni 26655309, zvanot darba dienās no plkst. 9.00-18.00.

 

Aktuālā informācija par visiem ALTUM piedāvātajiem finanšu instrumentiem un īstenotajām atbalsta programmām ir aplūkojama gan ALTUM interneta vietnē www.altum.lv, gan ALTUM sociālo tīklu kontos: Facebook, Twitter, LinkedIn un YouTube.

 

Papildu informācijai:

Sandra Eglīte

ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste
T: 26577810

sandra.eglite@altum.lv

 

Par ALTUM

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.

Lasīt vairāk...

Sāk darboties VID atbalsta tālrunis COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

25.03.2020, 13:49

 

Lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju visiem uzņēmējiem, kuru darbību  ietekmējusi COVID-19 pandēmija, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no šī gada 25. marta sāk darboties īpaši tam izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020.

 

Šis tālrunis darbosies darba dienās no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 8.15-15.45.

 

Zvanot uz to, ikviens uzņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs varēs saņemt VID konsultantu atbildes uz jautājumiem par to, kādas atbalsta iespējas nodokļu jomā ir pieejamas, un kā tās saņemt gadījumā, ja uzņēmējdarbību ir skārusi COVID-19 izraisītā krīze.

 

Vienlaikus jautājumus var uzdot arī rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. 

 

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama arī VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.

 

Par visiem citiem VID kompetences jautājumiem, kas neatteicas uz atbalsta pasākumiem saistībā ar COVID-19, lūdzam arī turpmāk zvanīt uz līdzšinējo VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kur tāpat kā līdz šim iespējams saņemt atbildes par šādām tēmām: “Nodokļi un EDS”, “Muita”, “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite” un “Informācija valsts amatpersonām”, kā arī uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. 

 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670     

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

Lasīt vairāk...

NVD: Paplašinātas iespējas nodot COVID-19 analīzes reģionos; izmaiņas analīžu ņemšanas nosacījumos

25.03.2020, 13:48

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no pirmdienas, 23. marta vairākās reģionu pilsētās darbu sākuši jauni papildus izveidoti COVID-19 analīžu nodošanas punkti, kur, pēc iepriekšēja pieraksta un ierodoties ar privāto automašīnu, pacienti var veikt valsts apmaksātas analīzes, ja radušās aizdomas par saslimšanu. Kopumā Latvijā iedzīvotāji, kuri atgriezušies no ārvalstīm un kuriem ir viegli saslimšanas simptomi, COVID-19 analīzes tagad var nodot septiņās pilsētās visā Latvijā jeb 13 analīžu nodošanas vietās.

 

Reģionos, ārpus Rīgas, pacienti pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātas COVID-19 analīzes šobrīd var nodot Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā un Ventspilī. Laboratorisko izmeklējumu veikšana ārpus galvaspilsētas tiek nodrošināta E. Gulbja laboratorijas filiālēs un “Centrālās laboratorijas” analīžu nodošanas punktos.

 

Visu analīžu nodošanas punktus iespējams aplūkot interaktīvajā kartē: http://j.mp/2xb6vtY .

 

Valsts apmaksātas analīzes uz COVID-19 veic personām, kurām ir simptomi (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums bez cita iemesla, kas pilnībā izskaidro klīniskās izpausmes) un cilvēks pirms simptomu parādīšanās 14 dienu laikā bijis ārzemēs vai bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 slimnieku (personas, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atzinis par COVID-19 infekcijas slimnieka kontaktpersonām).

 

Svarīgi – uz analīžu nodošanas punktiem drīkst ierasties tikai ar savu automašīnu un tikai iepriekš piezvanot un pierakstoties. Bez pieraksta, ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru ierasties aizliegts!

 

Lai pieteiktos valsts apmaksātu analīžu veikšanai, pacientiem jāzvana pa tālruni 8303. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Tā darbību nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Tālruņa operatori reģistrēs pacientus un nodos informāciju SIA “Centrālajai laboratorijai”, kas sazināsies ar pacientiem un informēs par analīžu veikšanas vietu un laiku. Otra iespēja pieteikties valsts apmaksātu analīžu veikšanai ir, zvanot uz E. Gulbja laboratoriju pa tālruni 67801112, kas zvanus pieņem katru dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00 un nodrošina analīžu nodošanu Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Kuldīgā.

 

Veselības ministrija jau vēstīja, ka valsts apmaksātas COVID-19 analīzes neveiks:

 

• COVID-19 slimnieku tuviniekiem, kuri dzīvo ar slimnieku vienā mājsaimniecībā un kuriem parādās vieglas akūtas elpceļu infekcijas slimību pazīmes;

• personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās Latvijā parādījušās vieglas akūtas elpošanas ceļu pazīmes un kuras nevar doties uz testēšanas punktu ar savu transportu. Izņemot gadījumus, ja izmeklējumu būs nozīmējis ģimenes ārsts.

Svarīgi ir uzsvērt, ka COVID-19 ir vīrusa infekcija, kurai nav specifiskas ārstēšanas un to ārstē kā jebkuru vīrusu infekciju pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli, tāpēc visos gadījumos nav nepieciešams laboratoriski apstiprināt COVID-19 infekciju.

Vienlaikus šiem cilvēkiem, parādoties viegliem saslimšanas simptomiem, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš informāciju nodos SPKC epidemioloģiskās izpētes veikšanai (citu kontaktpersonu noteikšanai).

 

Ja ir aizdomas par COVID-19, bet laboratoriskā izmeklēšana nav veikta (14 dienu laikā pirms slimības pazīmju parādīšanās cilvēks ir bijis ārzemēs vai ir COVID-19 slimnieka kontaktpersona (dzīvo vienā mājsaimniecībā)):

• neveicot analīzes, klīniski nosaka, ka persona ir saslimusi ar COVID-19;

• personai telefoniski ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, sniedzot pēc iespējas precīzāku informāciju par savu veselības stāvokli un jāpilda ārsta norādījumi;

• ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu, ja tas ir nepieciešams, un personai ir obligāts pienākums ievērot mājas karantīnu;

• cilvēkam ir aizliegts pamest dzīvesvietu un jāizvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem;

• viņam ir jābūt pieejamam saziņai ar savu ģimenes ārstu un jāievēro ārsta noteiktā terapija un režīms;

• jebkuru zāļu lietošana jāsaskaņo ar ģimenes ārstu, lai mazinātu iespējamo blakusparādību un komplikāciju risku;

• veselības stāvokļa pēkšņas pasliktināšanās gadījumā jāsazinās ar ģimenes ārstu vai, ja veselības stāvoklis ir kritisks, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113;

• ikdienas gaitās, pārtraucot izolāciju mājās, persona var atgriezties tikai ar ārsta atļauju, pēc kontroles izmeklējumu veikšanas. Pacients tiek uzskatīts par veselu pēc klīnisko simptomu izzušanas un ja divi atkārtoti testēšanas rezultāti uz COVID-19 ir negatīvi (izmeklējumam piesaka ģimenes ārsts).

Tā kā cilvēka tuvinieki būs bijuši ciešā kontaktā ar klīniski apstiprinātu COVID-19 pacientu, tad arī viņiem būs jāievēro karantīna mājās. Pēc ģimenes ārsta sniegtās informācijas, SPKC izvērtēs, vai ir nepieciešams uzsākt epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ja personai veselības stāvoklis strauji pasliktinās, tad jāzvana uz NMPD pa tālruni 113. Uz ārkārtas tālruni jāzvana arī tajos gadījumos, kad COVID-19 slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums). Šādās situācijās pie pacienta dosies NMPD brigāde, lai paņemtu analīzes vai nogādātu pacientu slimnīcā.  

 

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Ir izstrādāti Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

25.03.2020, 13:33

Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu (turpmāk tekstā Noteikumi) izstrāde notika saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu projekta “Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde” ietvaros, Noteikumu izstrādātājs Nodibinājums “Vides risinājumu institūts”.

 

Projekta kopējās izmaksas EUR 14052.75, no tiem LVAF finansējums EUR 10000.00, pašvaldības līdzfinansējums EUR 3002.75, Aglonas novada domes līdzfinansējums EUR 1050.00.

 

Projekta koncepcija:

Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde palīdzēs apsaimniekot Rušonas ezera ūdeņus, kā arī pasargāt publisko ūdenstilpni no plūdu draudiem un applūšanas platības ap ūdenskrātuvēm, palīdzēs veikt ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulēšanu Kameņecas HES un Jaunaglonas HES. Uz doto brīdi nav izstrādāti Rušonas ezera ekspluatācijas(apsaimniekošanas) noteikumi, lai gan tas ir nepieciešams, lai mazo HES īpašnieki atbildīgi veiktu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju.

 

Projekta mērķi:

Īstermiņa:

Izstrādāt noteikumus, kas ļaus kvalitatīvāk apsaimniekot Rušonas ezera ūdeņus, kā arī pasargāt no plūdu draudiem un applūšanas platības ap ūdenskrātuvēm, palīdzēs veikt ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulēšanu Kameņecas HES un Jaunaglonas HES.

 

Saglabāt Rušonas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī, veicināt teritorijas nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību ilgtermiņā.

 

Ilgtermiņa:

Rušonas ezera saimnieciskās izmantošanas veidi, kas nav pretrunā ar ezera izmantošanas ilgtermiņa mērķiem būs sekojoši:

 

1) rūpnieciskā (komerciālā, pašpatēriņa) zveja;

2) amatierzveja-makšķerēšana;

3) kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzība;

4) rekreācija (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšana);

5) ūdens ņemšana īpašām vajadzībām (ugunsdzēsībai);

6) zinātniskās pētniecības darbi;

7) ūdensspēka izmantošanai (tieši ezera ūdens resursi tiek izmantoti Kameņecas HES un Jaunaglonas HES, kas atrodas uz ezera iztekas – Tartakas upes. Abu HES darbība ir pakārtota Rušonas ezera noteces un ūdens līmeņu regulēšanas režīmam).

 

Projekta rezultāti:

Rušonas ezera saimnieciskās izmantošanas veidi būs sekojoši:

 

1) rūpnieciskā (komerciālā, pašpatēriņa) zveja, amatierzveja-makšķerēšana – Riebiņu novada dome Rušonas ezerā veic licencēto makšķerēšanu, ir noslēgts sadarbības līgums ar Rēzeknes novada pašvaldību par to, ka visā Rušonas teritorijā licencēto makšķerēšanu un Rušonas ezera apsaimniekošanu veic Riebinu novada dome;

 

2) kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzība - 1987.gadā uz deviņām Rušona ezera salām: Bērzu, Bukštu, Lielā Teļu, Liepu (Priežu), Mazā Teļu, Ozolu, Pakalnu (Govssaliņa, Liepu) Priežu, (Lielā, Upursala), Robežsala ir izveidots Dabas liegums, bet ar 2005.gadu salas iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju NATURA 2000 sarakstā. To galvenā vērtība ir platlapju meži, kas saglabājušies daļā salu platības. Šie meži atzīti arī par dabisko mežu biotopiem. No aizsargājamajām sugām atrasta lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora).  Pārējā teritorijā dominē apšu, bērzu un jaukto koku vēri. Auglīgākās augsnēs sastopami  priežu un  jauktu koku damakšņi. Ozolu salā ir jūras kraukļu kolonija, kas stipri ietekmējusi visu salas veģetāciju: dabiskā salas veģetācija daļēji gājusi bojā un tās vietā ieviesušās nitrofīlo augu sabiedrības. Rušona ezera kā ūdenstilpes, kuras platība pārsniedz 1000 ha, aizsargjosla noteikta 500 m. Gar ezera krastu noteikta 10 m plata tauvas josla, ko makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar krastu. 2016 gadā ir izstrādāts Rušonas ezera salu dabas aizsardzības plāns, kurš apver Rušonas ezera salu apsaimniekošanas noteikumus, kurus  pašvaldība arī ievēros veicot dabas objektu aizsardzību. Paredzēts, ka perspektīvā varētu noslēgt sadarbības līgumu ar Latvijas valsts mežiem par salu apsaimniekošanu, infrastruktūras izveidi uz dažām salām utml. pasākumu ieviešanu;

 

3) rekreācija (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšana)- ir vairākas tūrisma bāzes, kuras veic un ari perspektīvā plāno veikt dažādus pasākumus, kas saistīti ar Rušonas ezera apsaimniekošanu, tās ir peldvietu izveide, vizināšanas ar ūdenstransportu u.c.;

 

4) zinātniskās pētniecības darbi - 2016 gadā ir izstrādāts Rušonas ezera salu dabas aizsardzības plāns, kurš apver Rušonas ezera salu apsaimniekošanas noteikumus, kuri paredz arī patstāvīgu monitoringa veikšanu;

 

5) ūdensspēka izmantošanai (tieši ezera ūdens resursi tiek izmantoti Kameņecas HES un Jaunaglonas HES, kas atrodas uz ezera iztekas – Tartakas upes. Abu HES darbība ir pakārtota Rušonas ezera noteces un ūdens līmeņu regulēšanas režīmam). Tāpēc nepieciešams sakārtot šis abas hidrobūves, lai tās spētu nodrošināt Rušonas ezera līmeņu uzturēšanu saskaņā ar izstrādātajiem Rušonas ezera apsaimniekošanas (ekspluatācijas) noteikumiem.

 

Ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi Rušonas ezeram.

 

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Rušonas ezeramm.

 

Ar izstrādātajiem dokumentiem varēs iepazīties mājas lapā www.riebini.lv.

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

Inese Jakovele

Lasīt vairāk...

Kontaktinformācija par pašvaldības atbalstu repatriantiem

25.03.2020, 12:08

Riebiņu novada domes iestādes strādās attālināti

24.03.2020, 14:55

 

Lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, pamatojoties uz MInistru kabineta 2010. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", līdz turpmākajam rīkojumam, no 2020. gada 23. marta līdz 2020. gada 14. aprīlim, ir pārtraukta novada iestāžu klientu apkalpošana klātienē un darbiniekiem atļauts pēc izvēles, izvērtējot darba specifiku, strādāt attālināti. Ņemot vērā, ka visiem speciālistiem ir nodrošināta pieeja darba e-pastiem, aicinām iedzīvotājus jautājumu gadījumā sazināties ar speciālistiem elektroniski.

Lasīt vairāk...

Dzimtsarakstu nodaļa strādā ierastajā režīmā

23.03.2020, 11:02

 

Riebiņu novada Dzimtsarakstu nodaļa informē, ka strādā ierastajā režīmā, maksimāli ievērojot piesardzības noteikumus.

 

Atrašanās vieta – Riebiņu novada Kultūras centrs, 2. stāvs.

 

Pirms ieiešanas kabinetā, lūdzu, dezinficējiet rokas, bet dokumentus vēlams ievietot plastmasas „kabatiņā”.

Lasīt vairāk...

Latgalē pērn kūlas ugunsgrēku skaits būtiski pieaudzis

23.03.2020, 10:16

 

2019.gadā Latgalē reģistrēti 860 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 331 kūlas ugunsgrēku vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pērn reģistrēts Daugavpils pilsētā – 268 kūlas ugunsgrēki, kā arī Daugavpils novadā  - 180.  Kopumā Latgalē pērn izdegušas 1747 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Daugavpils (692hektāri) un Rēzeknes (380hektāri) novados, kā arī Daugavpils pilsētā (278hektāri).

 

Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 21.februārī Daugavpilī, bet šogad 20. janvārī Zilupes novadā.

 

2019.gadā republikas pilsētās visvairāk kūlas ugunsgrēku bija tieši Daugavpilī – 268. Arī platības ziņā Daugavpils ar izdegušiem 278,9 hektāriem ierindojusies pirmajā vietā. Arī Rēzeknē, lai arī neliels, bet tomēr pieaugums kūlas ugunsgrēku skaitā.

Republikas pilsēta

Kūlas ugunsgrēku skaits

Platība 2019.gadā, m2

2013.g.

2014.g.

2015.g.

2016.g.

2017.g.

2018.g.

2019.g.

 Daugavpils

148

354

246

248

172

221

268

2789449.0

 Jēkabpils

70

107

82

99

81

101

119

1216850.0

 Jelgava

61

54

54

75

56

57

61

567660.0

 Jūrmala

75

55

52

23

44

26

20

66899.0

 Liepāja

186

101

72

81

90

57

70

71665.0

 Rēzekne

16

48

21

31

30

19

23

137196.0

 Rīga

220

268

181

208

171

232

176

685257.2

 Valmiera

11

32

18

20

14

10

14

52762.0

 Ventspils

49

19

28

38

30

21

19

87750.0

Kopā:

836

1038

754

823

688

744

770

5675488.2

 

Diemžēl šogad Latgalē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks. Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis visos Latgales novados, izņemot Baltinavas, kur salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēts tikai viens kūlas ugunsgrēks (2018.gadā  - divi).

 

Kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Tāpat pagājušā gadā Latgalē veikti 49 kūlas reidi, uzlikti 39 administratīvie sodi. VUGD uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. 

 

2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%.  Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas. 2019.gadā palielinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs (neskaitot nodarīto kaitējumu videi) – iznīcinātas 130 ēkas/būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

 

Novads

Kūlas ugunsgrēku skaits

Platība 2019.gadā, m2

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Aglonas nov.

3

11

4

6

3

3

3

11030

Baltinaas nov.

0

1

2

0

2

2

1

7000

Balvu nov.

6

41

27

27

20

16

20

400535

Ciblas nov.

1

28

7

8

4

7

12

329521

Dagdas nov.

1

18

16

4

4

5

8

25060

Daugavpils nov.

53

246

163

142

87

111

180

6923051

Ilūkstes nov.

1

33

16

13

4

11

16

162240

Kārsavas nov.

7

25

9

12

7

6

14

164180

Krāslavas nov.

10

55

26

9

15

14

30

430579

Līvānu nov.

13

43

32

23

14

8

40

129865

Ludzas nov.

18

77

27

41

22

14

33

744100

Preiļu nov.

4

17

17

9

6

9

20

232369

Rēzeknes nov.

45

163

77

93

51

62

125

3803855

Riebiņu nov.

6

15

10

10

4

7

15

405750

Rugāju nov.

1

14

11

7

7

5

14

165403

Vārkavas nov.

0

2

1

4

0

0

5

76285

Viļakas nov.

3

19

11

7

4

2

13

232375

Viļānu nov.

11

28

16

16

12

4

14

217935

Zilupes nov.

9

28

10

5

6

3

6

86050

 Daugavpils

148

354

246

248

172

221

268

2789449

 Rēzekne

16

48

21

31

30

19

23

137196

 

356

1266

749

715

474

529

860

17473828

 

Lasīt vairāk...

Par attālināto mācīšanos Riebiņu vidusskolā

23.03.2020, 10:09

 

No 23. marta Riebiņu vidusskolā sāk īstenot attālinātās mācīšanās procesu. Visa mācību procesa informācija pieejama e-klasē. Sekojiet līdzi arī informācijai skolas mājaslapā www.riebinuvidusskola.lv 

 

Jautājumi par attālināto mācību plānu un cita informācija saziņai ar skolu izmantojot e-klases pastu. Neskaidrību gadījumā informāciju var saņemt arī telefoniski: direktore Ineta Anspoka – tālr. 28669397.

Riebiņu vidusskolas pedagogi ir gatavi strādāt, uzklausīt, sadarboties un atbildēt! Esam atvērti audzēkņu, vecāku idejām un ieteikumiem!

Lasīt vairāk...

Jauni nosacījumi pārtikas apritē slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai

20.03.2020, 15:22

 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, pamatojoties uz Ministru kabineta deleģējumu, izdevis rīkojumu, kas izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā ierobežos slimības Covid-19 izplatību pārtikas mazumtirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, kā arī dos iespēju pārtikas ražotājiem bez pārtraukumiem ražot un realizēt savu produkciju.

 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ārkārtas situācijā ir svarīgi pielāgot darba procesus tā, lai ne vien nodrošinātu pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu nepārtrauktību, bet arī īstenotu šos procesus iespējami drošā vidē un veidā – rūpējoties par iedzīvotāju un arī pārtikas nozarē iesaistīto veselību un drošību. Arī līdz šim novērojams, ka vairums pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un ēdinātāju operatīvi pielāgo savu darbību atbilstoši valdības lēmumā noteiktajam – gan mainot darba procesus un jaudas, gan arī pārorientējoties uz citu pārtikas nodrošināšanas formu, piemēram, īstenojot pārtikas piegādes. Turklāt darba procesiem – pārtikas un ēdināšanas nozarē notiekošajam – cītīgi seko Pārtikas un veterinārais dienests.”

 

Rīkojumā noteikts, ka:

 

  1. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo nefasētu pārtiku, kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā (piemēram, cepumus, gatavos ēdienus, salātus), jānodrošina minēto produktu tirgošana tikai fasētā veidā pašapkalpošanas zonās vai iesaiņošanu pēc pircēja lūguma.

 

  1. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jānodrošina katram apmeklētājam individuālu galda piederumu un trauku komplektu, kā arī salvešu izsniegšanu (piemēram, šķīvji nedrīkst apmeklētāju zonā būt izvietoti kaudzēs, dakšas un naži nedrīkst būt apmeklētāju izvietoti atklātā veidā kastēs).

 

Rīkojums stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

1-18 no 1797 jaunumiem

1 2 3 4

...

100