Šī gada 15. oktobrī plkst. 14.00 notiks kārtējā Riebiņu novada domes sēde. Darba kārtība.

Lasīt vairāk...

 

Turpinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iniciatīvu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, jau trešo gadu Latvijā tiek organizēts konkurss, kura mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Tas iet kopsolī arī ar vienu no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem – apzināt ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kurās var nodrošināt kvalitatīvus pašvaldību pakalpojumus par samērīgām izmaksām, tādējādi virzoties uz augstāka mērķa sasniegšanu – nodrošināt valsts un iedzīvotāju labklājību.

 

 

Aicinām visas Latvijas pašvaldības aktīvi iesaistīties konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2019”, publicējot savās internetvietnēs, sociālajos tīklos un informatīvajos izdevumos vizuālos materiālus un informāciju par šī konkursa norisi, aktivitātēm un iedzīvotāju balsošanas iespējām.

 

Saite uz vizuālajiem materiāliem un informāciju par 2019. gada konkursu pieejama sadaļā KONKURSS (informācija tiek papildināta).

 

Balsošana jau sākusies!

 

Līdz 4. novembrim ikviens iedzīvotājs var nobalsot un izteikt viedokli par, viņaprāt, ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Balsošana notiek tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv.

 

Vērtēšana un balvas

 

Šogad konkurss norit trīs kārtās. Vērtēšana tiek veikta piecās pašvaldību grupās – Kurzemes plānošanas reģiona grupa, Latgales plānošanas reģiona grupa, Rīgas plānošanas reģiona grupa, Vidzemes plānošanas reģiona grupa un Zemgales plānošanas reģiona grupa. Kopējais konkursa balvu fonds pašvaldībām ir 115 000,00 eiro. Konkursa rezultāti tiks paziņoti decembrī svinīgā pasākumā. Piešķirtā naudas balva pašvaldībām būs jāizmanto ģimenēm ar bērniem atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai vai ģimenēm ar bērniem piemērotas vides veidošanai 2020. gadā.

 

Pašvaldību līdzdalība konkursa informatīvajā kampaņā paaugstina vērtējumu (konkursa nolikuma punkts 9.4.) un iespēju iegūt kādu no nominācijām, tāpēc aicinām brīvā formā līdz šī gada 1. novembrim iesūtīt informāciju par savas pašvaldības veiktajām konkursa publicitāti veicinošajām aktivitātēm (e-pasts ilze.aizsila@porternovelli.lv)

 

Konkursa nolikums pieejams: ŠEIT.

 

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties pa tālruni +371 27330607 vai e-pastu ilze.aizsila@porternovelli.lv.

Papildu informācija:

Ilze Aizsila              

NORDS PORTER NOVELLI

projektu vadītāja

Tel.: +371 27330607

E-pasts: ilze.aizsila@porternovelli.lv

Lasīt vairāk...

 

Ir uzsākta dalībnieku pieteikšanās Latvijas plašākajai vides izglītības un otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņai “Tīrai Latvijai”. Kampaņa ik gadu apvieno simtiem Latvijas izglītības iestāžu, lai ne tikai aicinātu bērnus un jauniešus sacensties makulatūras vākšanā, bet arī sniegtu nozīmīgu ieguldījumu atkritumu šķirošanas kultūras attīstīšanā un dabas resursu – koksnes, ūdens, kā arī elektrības – taupīšanā.

 

 

Makulatūras vākšanas kampaņai “Tīrai Latvijai” aicinātas pieteikties izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku reģistrācija makulatūras vākšanai notiek vietnē www.tirailatvaijai.lv līdz 2020. gada 1. martam. Kampaņas dalībnieki ne tikai piedalīsies cīņā par vērtīgām naudas balvām un izglītojošām ekskursijām, bet arī katrs saņem garantētas dāvanas par ieguldījumu tīras Latvijas veidošanā. Par katru savākto makulatūras tonnu skolas saņems otrreizēji pārstrādātu papīru, kā arī visi konkursa dalībnieki varēs bez maksas apmeklēt grandiozu vides festivālu, kur ar radošajām darbnīcām, meistarklasēm un mūziķu priekšnesumiem organizatori pateiksies ikkatram kampaņas “Tīrai Latvijai” dalībniekam.

 

Kampaņa “Tīrai Latvijai” sniedz nozīmīgu ieguldījumu otrreizējo izejvielu pārstrādes veicināšanai valsts mērogā. Pirmkārt, bērni un jaunieši tiek izglītoti par vides jautājumiem un labāk izprot cilvēka atbildību par radītajiem atkritumiem. Otrkārt, fiziski iesaistot bērnus makulatūras dalītā vākšanā, gan mācību iestādes, gan arī skolēnu ģimenes iesaistās atkritumu šķirošanā. Treškārt, savāktie makulatūras apjomi ik gadu apliecina kampaņas nozīmi – jo šis ir būtisks veids, kā katru mācību gadu atkārtotā apritē nonāk vairāki desmiti tonnu makulatūras, kas ne tikai palīdz saudzēt kokus no nociršanas, bet arī ietaupa ievērojamu ūdens, enerģijas un finanšu apjomu.

 

 “Zaļā josta” kampaņa “Tīrai Latvijai” kļuvusi par nozīmīgu ikgadēju vides saudzēšanas pasākumu simtiem Latvijas izglītības iestādēm. Pagājušajā mācību gadā kampaņas ietvaros, piedaloties 92 720 bērniem un jauniešiem no 388 izglītības iestādēm no visas Latvijas, savāktas un uz pārstrādi nogādātas 939,545 tonnas makulatūras.  Pērn kampaņa sniegusi nozīmīgu ieguldījumu videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanai valstī - piedaloties 55 003 bērniem un jauniešiem no 233 izglītības iestādēm, “Zaļā josta” pārstrādei nogādāja 21,14 tonnas izlietoto bateriju. Izlietoto bateriju vākšana tiek organizēta arī šajā mācību gadā.

 

Makulatūras vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai” organizē “Zaļā josta” sadarbībā ar SIA “Līgatnes papīrs”, SIA “Balticfloc”, SIA “AP Kaudzītes”, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Pilsētvides serviss” un Valsts izglītības satura centru.

 

 

Plašāka informācija par konkursu:

Laima Kubliņa, “Zaļā josta”, 26710793, laima.kublina@zalajosta.lv

www.tirailatvijai.lv, www.zalajosta.lv

Lasīt vairāk...

Lasīt vairāk...

 

Par pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki! Punkts.

 

Bērns līdz viena vai pat divu gadu vecumam gan mājās, gan ārpus tām var paraut, paņemt, nokrist, aizskriet, apēst vai izdzert to, ko nevajag, jo tā viņi iepazīst pasauli. Ja bērns nodarījis sev pāri, tad tā ir tikai un vienīgi vecāku vaina (arī gadījumos, kad bērna pieskatīšana uzticēta kādam citam), jo viņi nav gribējuši vai spējuši domāt un skatīties uz telpu un vidi, kurā bērns atrodas, no viņa (bērna) perspektīvas. Mūsu – pieaugušo - vaina, ja mājas iekārtojumā svarīgāki ir bijuši dizaina apsvērumi (galdiņš te izskatās labāk) un pašu ērtības (televizoram piemērotāka vieta ir šī un Līgo svētkos noteikti vajag lielu ugunskuru), nevis bērna drošība.

 

Gadalaiku un dienas daļu bērni

 

Pavisam mazo bērnu traumatisms (aptuveni 1/3 BKUS pacientu ir bērni līdz viena gada vecumam) ir periodisks un saistīts ar gadalaikiem. Visbiežāk par slimnīcas pacientiem kļūst bērni ar apdegumiem. Standarta komplekts, kas gandrīz garantē garu vizīti slimnīcā, ir krāsns apkure un atklāta ūdens sildīšana priekš mazgāšanās. Agrāk vai vēlāk bērns verdošā ūdenī iemērks roku vai ieliks kāju, pirms vecāki ielējuši tam klāt auksto ūdeni. Ticiet man, tā agrāk vai vēlāk notiks, ja vien nenodrošināsiet to, ka bērns vienmēr tādos brīžos atrodas citā telpā.

 

Tad vēl ir rīta un vakara jeb karstās kafijas un tējas bērni. Ja redzam, ka slimnīcai tuvojas NMPD auto ar zilām avārijas gaismām, no kuras izkāpj raudoša mamma, bet feldšeris uz rokām nes bērnu – ir skaidrs, ka rīta karstā dzēriena baudīšana ir nogājusi greizi.

 

Jautāsiet – ko darīt? Pirmkārt, domāšana un apzināšanās, ka “nekas taču nenotiks, ja uzlikšu kafiju uz dīvāna malas”, ir drošākais ceļš uz vismaz pāris operācijām Jūsu mazulim.

 

Tāpat bērnu slimnīcā Līgo svētki nav iedomājami bez apdegumiem, jo kāds tikko ir iemācījies skriet un, protams, ieskrien ugunskurā. Reizēm pat nevajag ugunskuru, jo arī nākamajā rītā pelnos ir vairāk nekā 400 grādu karstums, kur bērni ir apdedzinājuši rokas, kājas un citas ķermeņa daļas, kas var atstāt neizdzēšamas pēdas visa mūža garumā... Arī par šo būtu vērts aizdomāties, proti, varbūt ir vērts divas pirmās bērna vasaras nekurināt atklātu ugunskuru piemājas dārzā? Cik zinu, gardi paēst un lustīgi padziedāt var arī bez atklātas liesmas 3 metru augstumā.

 

Mājas: bīstamākā vieta pasaulē?

 

Kas mani pārsteidz visvairāk? Paradoksāli, ka mājas ir vieta, kuru vecākiem ir vislielākās iespējas kontrolēt un iekārtot maksimāli droši bērnam, taču joprojām ir viena daļa vecāku, kuri uzskata, ka ķimikālijas zemajos plauktos vai pat uz grīdas turēt ir ērtāk! Savas ērtības nenoliedzami ir svarīgas, taču, redzot kārtējo izdedzināto barības vadu, gribas kliegt – mostieties!!!

 

Šajā kontekstā īpaši vēlētos “paslavēt” tos “gudriniekus” un tīrības mīļotājus, kuri izmanto tīrīšanas vielu koncentrātus; pat nezinu, kur tādus iespējams iegādāties? Vizualizācijai: bērns šo pudelīti ar ārkārtīgi sārmaino šķidrumu atrod un paņem, jo tā atrodas skapītī zem vannas istabas izlietnes, un iedzer; tā rezultātā viņam ir izdedzināts barības vads, milzīga agonija un, bonusā visam, ja viņš izdzīvos, nekad vairs nejutīs ēdiena garšu, jo barību uzņems mākslīgi visu atlikušo dzīvi. Vai jūs to novēlat savam bērnam? Varbūt tomēr ir vienkāršāk to koncentrātu turēt nepieejamā vietā, ja reiz grīdas mazgāšanai tiešām ir nepieciešama gandrīz sērskābe?

 

Kāpnes. Protams, ir skaista divstāvu māja ar kāpnēm uz otro stāvu. Bet brīdī, kad šajā mājā sāk dzīvot mazs bērniņš, ir nepieciešams padomāt par kāpņu drošību – drošības vārtiņi gan trepju augšgalā, gan apakšgalā. Jā, atvēršana un aizvēršana mums- pieaugušajiem- sagādā “milzīgas grūtības”, tas taču arī ir tik laikietilpīgi, varam kaut ko nokavēt, pazaudēt laiku, ko varētu pavadīt, skrollējot sociālajos tīklos… Un tie vārti un aizvērtās pārāk platās atstarpes starp margām – tas taču sagrauj iecerētā mājas dizaina integritāti! Tas, protams, ir svarīgi. Vai arī nē?!

 

Arī te varu tikai ieteikt, ka nevajag uz šiem drošības pasākumiem raudzīties, kā uz mūžīgi paliekošu neestētisku kāpņu papildu elementu. Jums vismaz izaugs vesels bērns! Viņš nesalauzīs kaulus, negūs smadzeņu bojājumus un nebūs invalīds. Manuprāt, tā nav augsta cena par veselu bērnu.

 

Viņas augstība “Nevērība”

 

Ne visi traumas guvušie bērni nomirst slimnīcā. Daļa līdz tai nenonāk, jo ir mājdzīvnieku nokosti, sasitušies, krītot no nepabeigtiem balkoniem.

 

Bērnu traumatisms nav atkarīgs no vecāku turības. Ir trūcīgi, sociāli nelabvēlīgi un vardarbīgi vecāki. Piemēram, ir gadījumi, kad nevērīgi vecāki ar izsmēķi aizdedzinājuši savas sešus mēnešus vecās meitenītes gultu. Kāds bija rezultāts? Meitenītei viena kāja tika amputēta, otra palika kroplīga. Šobrīd viņa dzīvo ASV pie audžu vecākiem. Tajā pašā laikā ir arī labi situētu cilvēku bērni, piemēram, viens bērns nepieskatīts pierāpojis pie atvērta loga un no tā izkritis, citu līdz nāvei sakodis rotveilers, jo pieskatītāji – draugi, vecvecāki - aizrāvušies ar savu lietu darīšanu.

 

Manuprāt, abos gadījumos tā ir noziedzīga rīcība pret cilvēka dzīvību. Tam nav nozīmes - apzināta vai neapzināta -, jo sekas abos gadījumos ir letālas.

 

Par ko ir šis stāsts?

 

Ko es ar šeit rakstīto vēlējos pateikt? Es zinu, ka Latvijā ir daudz brīnišķīgu vecāku, kuri vēl saviem bērniem labu, un ceru, ka tādu kļūs arvien vairāk!

 

Es zinu, ka maza bērniņa pieskatīšana ir sarežģīts un nogurdinošs process. Un doma par to, ka “nekas jau nenotiks”, ja tagad drusku pasēdēšu telefonā, ir ārkārtīgi vilinoša. Tomēr slimnīcas ikdiena parāda pretējo – notiek gan un diemžēl pārāk bieži un ar pārāk smagām sekām.

 

Aicinu ne tikai rūpēties par bērniem, bet arī mīlēt viņus no visas sirds, tas palīdzēs savu mājokli redzēt ar bērna acīm. Jums jāspēj saskatīt, no kura stūra bērnam uzglūn briesmas. Esiet ar atvērtu sirdi un atvērtām acīm un skatieties, analizējiet, kas varētu notikt! Jums jābūt acīm ne tikai priekšā, bet arī sānos un pakausī.

 

Un, lai arī banāli, bet tā ir taisnība – bērni izaug tik ātri! Esmu droša, ka pēc gadiem nožēlosiet, ka tobrīd svarīgāk bija nočekot Instagramu, nevis 56. reizi izšķirstīt vienu un to pašu bilžu grāmatu kopā ar bērnu. Jo laika posms, kurā bērns Jūs mīl bez nosacījumiem un dievina, ir ļoti īss. Tas ir pārbaudīts!

 

Ar Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas sabiedrības informēšanas kampaņas “BĒRNAM DROŠI!” materiāliem ir iespējams iepazīties šeit https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/traumatisms/lidz-1-gada-vecumam/

 

Papildu informācija:

Zane Sāviča,

Mob.t.: +371 29785691

zane.savica@porternovelli.lv

Lasīt vairāk...

 

Šajā rudenī jauno sezonu uzsākot Latgales reģionālā televīzija veido jaunu un unikālu raidījumu ciklu latgaliešu valodā ģimenēm ar bērniem “Žik!”. Nosaukuma izvēlē palīdzēja dzejniece Anna Rancāne un projekta vadītāja Ausma Sprukte cer, ka tieši tāpat kā romāna un kinofilmas “Cilvēka bērns” galvenajam varonim Boņukam labākais draugs bija sunītis Žiks, arī šis raidījumu cikls kļūs ģimenēm ar bērniem par labāko nodarbi un iespēju laiku pavadīt kopā.

 

 

Tagad ir jau izveidots cikla “Žik!” 1. raidījums, kas veltīts mūzikas tēmai. Tā laikā raidījuma vadītāja Ausma Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 3. klases skolniecei Adrianai Goroščakai stāsta par Rasimu ģimeni, kur tētis Guntis ir latgaliešu mūzikas grupas “Bez PVN” dalībnieks, bet viņa dēls Andžejs spēlē ģitāru un dzied vienīgajā bērnu latgaliešu mūzikas grupā “Žvūgzdyni”, kā arī raidījumā rādīta tikšanās ar Rēzeknes novada vokālo studiju “Skonai”. To vada Guntra Kuzmina-Jukna kopā ar vīru Edgaru un māsu Sigitu. Raidījuma laikā Adriana un tā varoņi mācījās arī piecus vārdus latgaliski par un ap mūziku un skatītāji var uzzināt, kas ir kuļiņa vai, piemēram, paskaļdors. Savukārt raidījuma noslēgumā iekļauts arī uzdevums, kuru var izpildīt jebkurš no skatītājiem pie TV ekrāniem.

 

Kopumā raidījumu ciklā “Žik!” būs pieci raidījumi ģimenēm ar bērniem latgaliešu valodā, kurus turpmāk varēsiet noskatīties kanālā Re:TV katru svētdienu pl. 21:00. Savukārt vēlāk raidījumiem gaidāms ēters arī kanālā RīgaTV 24. Tāpat raidījumus dienu vēlāk pēc ētera varēs atrast arī interneta lapā www.lrtv.lv, LRT sociālo tīklu kontos www.facebook.com, www.youtube.com, kā arī platformā xtv.lv.

 

Raidījumi top konkursa Par raidījumu veidošanu 2019. gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” gaitā, ko finansē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Liels paldies Latgales Kultūrvēstures muzejam par filmēšanas telpām un Rēzeknes novada vokālajai studijai “Skonai” par raidījuma muzikālo pavadījumu – dziesmām “Pogolmā” un “Breinumu myužs”.

 

Ausma Sprukte

raidejuma “Žik!” vadeituoja

Lasīt vairāk...

Lasīt vairāk...

 

PREIĻU NOVADA ATKLĀTO SPORTA SPĒĻU CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM

 

NOLIKUMS

 

Sporta spēļu mērķis: pilnveidot cilvēku ar īpašām vajadzībām prasmes un noskaidrot labākos spēlētājus dambretē, dambretē (uz atdošanu), šautriņu mešanā, novusā (individuāli, ratiņkrēslā un dubultspēlēs).

 

Sporta spēļu vieta un laiks: Preiļu novada kultūras centrs, Raiņa bulvāris 28, Preiļi, 2019. gada 9. novembris no plkst. 10.00 līdz 17.00

 

Dalībnieku ierašanās no plkst. 9.00

 

Sporta spēļu organizators Preiļu novada invalīdu biedrība

 

Sporta spēļu finansētājs Preiļu novada dome

 

Sporta spēļu provizoriskā programma:

 

9.⁰⁰ – 10.⁰⁰ Dalībnieku reģistrēšanās, treniņi.

10.⁰⁰ – 10.¹⁵ Sporta spēļu atklāšana.

10.¹⁵ – 13.⁰⁰ Dambrete, novuss (stāvus un ratiņkrēslā), šautriņu mešanā.

13.⁰⁰ – 13.²⁰ Tēja, kafija, uzkodas

13.²⁰ – 16.³⁰ dambrete (uz atdošanu), novuss (dubultspēles).

16.³⁰ – 17.⁰⁰ Apbalvošana, sacensību noslēgums

 

Dalība sporta spēlēs bezmaksas

 

Pieteikums spēlēm pieteikuma forma atrodas nolikuma beigās, pieteikumus jāiesūta, komandu pārstāvjiem vai dalībniekiem individuāli, elektroniski līdz 31. oktobrim uz e-pastu artis.utinans@gmail.com, sīkāka informācija 29287410 Artis. Viens dalībnieks var piedalīties 3 sporta veidos (ieskaitot šautriņu mešanā). Visi dalībnieki sacenšas vienā klasē, izņemot novuss ratiņkrēslā, kas tiks vērtēts atsevišķi, ja sacensībās pieteiksies vismaz 3 cilvēki ratiņkrēslos. Novuss (dubultspēle) tiks izspēlēts pēc kausa izcīņas principa, dubultspēles partneri varēs atrast arī sacensību laikā, ja nebūs atrast iepriekš. Partneri var būt arī dažādu komandu vai organizāciju pārstāvji.

 

Pirmās vietas ieguvējs/ ieguvēji saņems kausu un diplomu, otrās un trešās vietas ieguvēji saņems medaļu un diplomu, katrā sporta veidā.

 

Sacensību galvenais tiesnesis Leonīds Valdonis

 

Sacensību organizētāji nodrošina dalībniekus ar sporta inventāru, novusa spēlētājiem vēlama sava kija un ripa (mamma). Organizētāji nodrošina arī kafiju, tēju un uzkodas.

 

Organizatori informē, ka pasākums tiks fotografēts un filmēts. Organizatori vāc un glabā datus sacensību reģistrēšanas nolūkiem.

Lasīt vairāk...

 

No 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludina Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

 

Autoskola nedzirdīgiem cilvēkiem “Mobilizing” piedāvās unikālu iespēju ikvienam uzzināt, kā tas ir − mācīt nedzirdīgus cilvēkus vadīt automašīnu. Būs iespēja piedalīties praktiskajā braukšanas nodarbībā Rīgā, kā arī apmeklēt teorijas apmācības Valmierā un aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju un vadītāju Santu Beitāni.  Pirmā bezatkritumu /zero waste/ kafejnīca Latvijā “Cafe M” aicina izzināt uzņēmuma aizkulises – vai tiešām un kā kafejnīcā nerodas atkritumi? Ciemiņus laipni sagaidīs un savu aizraujošo sociālā uzņēmēja stāstu pastāstīs kafejnīcas dibinātāja un vadītāja Ulla Milberta.  Apģērbu dizaina un ražošanas uzņēmuma “OWA” mērķis ir mainīt sabiedrībā valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un viņu darbspējām. Atvērto durvju dienās uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Natālija Jermolajeva pastāstīs par uzņēmuma ikdienu un biznesa modeli, kā arī veikalā būs pieejamas Latvijas sociālo uzņēmēju ražotās preces. Atvērtajā stikla dizaina studijā/ darbnīcā “Glass Point” varēs uzzināt par uzņēmuma piedāvātajām meistarklasēm un to, kā otrreiz pārstrādāt stiklu mākslinieciskos un dizaina produktos uz vietas studijā vai pašrocīgi mājās. Sociālā uzņēmuma “Mammām un tētiem” ciemiņiem būs iespēja izzināt šī sociālā uzņēmuma mērķus un ikdienas darbu. Veizāna deju skola piedāvās aplūkot studijas telpas, vērot deju nodarbības, kā arī satikt klātienē un par pašaizliedzīgu darbu labākas pasaules vārdā aprunāties ar skolas vadītāju Edmundu Veizānu. Privātā sākumskola “Ķiparu Nams” Ikšķilē aicina apskatīt šī gada 1.septembrī atvērtās sākumskolas telpas un sarunās ar vadītāju Sandu Reikmani izprast sociālā uzņēmuma ikdienu un izaicinājumus. Sociālais uzņēmums “Visi Var” Siguldā piedāvā darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem, kuri kopj bērnus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un citām sociālām grupām. Atvērto durvju dienās būs iespēja aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju Evu Viļķinu, kā arī varēs aplūkot, kā norit darbs uzņēmuma “Visi Var” darbnīcās. “RB Cafe" ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur lielākoties strādā cilvēki ar invaliditāti. Viesiem būs iespēja ne tikai pacienāties ar kādu gardu konditorejas našķi, bet arī izzināt kafejnīcas ikdienu un saprast, kas ir šāda sociālā uzņēmuma lielākie izaicinājumi un ieguvumi. Savukārt zvanu centra “Sonido” dibinātāja un vadītāja Inga Muižniece ļaus ciemiņiem būt klātesošiem uzņēmuma ikdienā, kur strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, varēs sajust labi iekārtotas darba vides nozīmi, kā arī ikvienam būs iespēja arī pašam “novelt savu akmeni no sirds”.

 

Plašāka informācija par Atvērto durvju dienu norises laikiem, vietām un pieteikšanos lasāma Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv un sociālā tīkla Facebook lapā https://www.facebook.com/labklajibasministrija/, sadaļā “Pasākumi”. Papildu informācija: Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686.

 

 

 

 

 

“Latvijā Sociālā uzņēmuma likums darbojas jau pusotru gadu. Pa šo laiku ar oficiālu sociālā uzņēmuma statusu aktīvi darbojas 70 uzņēmumi. Šī biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai ir iespējams saņemt ALTUM finanšu atbalstu granta veidā līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien populārāka visā pasaulē, tomēr lielai sabiedrības daļai par to ir maldīgs priekšstats, ka tā ir tikai labdarība. Mūsu sociālie uzņēmēji piedāvā ļoti dažādus un inovatīvus pakalpojumus, rada oriģinālas dizaina preces, izstrādā digitālos rīkus un kustību palīgierīces, kā arī saražoto preci eksportē. Atvērto durvju dienas ir lieliska iespēja, lai izzinātu šo uzņēmumu realitāti un to, kādu labumu ar savu darbu tie rada sabiedrībai, kā arī vērtīgi būs aprunāties ar uzņēmumu vadītājiem, jo sociālajā uzņēmējdarbībā īpaši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors un patiesa vēlme strādāt sabiedrības labā,” aicina Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

 

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros Labklājības ministrija aicina arī iepazīties ar četru sociālo uzņēmēju pieredzes stāstiem video formātā:

“RB Cafe” - https://youtu.be/TmyWJtZ1GPY

“Eņģeļu pasts” - https://youtu.be/4ok3QnRgxFY

“Torņkalna privātā vidusskola” - https://youtu.be/xmH_s4Hjchs

“Vigobot” - https://youtu.be/qIo4blGhOTg

 

Uzziņai:

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Šajā uzņēmējdarbības formā sociālā misija ir svarīgāka par peļņu – tā nav mērķis, bet līdzeklis. Peļņa tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis pārdalīta. Latvijā sociālos uzņēmumus definē Sociālā uzņēmuma likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

 

 

Papildu informācija:

Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686

Lasīt vairāk...

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2017. gadā aizsāka un veiksmīgi īsteno pasākumu “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos”. NVA iniciatīvas mērķis ir sekmēt personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, kā arī mazināt stereotipus par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām.

 

Šogad NVA pasākumu “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti” īstenos no 2019. gada 4. novembra līdz 8. novembrim un aicina darba devējus, kuri vēlas dot darba iespējas personām ar invaliditāti vai iepazīstināt ar darba vidi savā nozarē, piedalīties pasākumā.

 

Pasākuma ietvaros NVA organizēs darba meklētāju ar invaliditāti viesošanos uzņēmumos un iestādēs ar darba devēju saskaņotā laikā. Darba devēji aicināti iepazīstināt darba meklētājus ar potenciālo darbavietu, kolektīvu un darba pienākumiem.

 

Lai pieteiktos dalībai, darba devējam līdz 2019. gada 9. oktobrim jāiesniedz pieteikums (veidlapa pielikumā) NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā plānota potenciālā darba vieta (saraksts pielikumā). Lai pieteiktos NVA nereģistrēti darba meklētāji ar invaliditāti – no 2019. gada 14. oktobrim līdz 30. oktobrim jāpiesakās NVA filiālē, aizpildot pieteikumu (veidlapa pielikumā).

 

Augstu vērtējot līdzšinējo sadarbību, būsim gandarīti, ja radīsiet iespēju piedalīties un informēt pašvaldības institūcijas par dalības iespēju šajā pasākumā, kas palīdzēs satikties darba devējiem ar darba meklētājiem, veicinās sabiedrības atvērtību un vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas Latvijas darba tirgū.

 

Kontaktpersona NVA Preiļu filiālē- nodarbinātības organizatore Anita Anspoka Tālr.: 65314023,mob.: 25685343  e-pasta adrese Anita.Anspoka@nva.gov.lv

 

Kontaktpersona NVA Preiļu filiālē- nodarbinātības organizatore Nataļja Čakova Tālr.: 65314023,mob.: 25685343  e-pasta adrese Natalja.Cakova@nva.gov.lv

 

2017. gadā pasākumā piedalījās 62 darba devēji un 207 personas ar invaliditāti, 2018. gadā - 65 darba devēji un 296 personas ar invaliditāti. NVA organizētais pasākums 2017. gadā deva iespēju uzsākt darbu 7 personām ar invaliditāti, 2018. gadā - 8 personām ar invaliditāti.

 

 

Darba devēja pieteikums

pasākumam “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos”

no 2019. gada 4. novembra līdz 8. novembrim

Lūdzu aizpildīt informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums
Juridiskā adrese
Reģistrācijas Nr.
Uzņēmuma darbības nozare
Darba devēja pārstāvja Pasākuma ietvaros kontaktinformācija (vārds, uzvārds, e-pasts, tālrunis)
Pasākuma norises datums (2019. gada 4. novembra līdz 8. novembrim)
Plānotais Pasākuma ilgums (stundu skaits no – līdz)
Pasākuma norises vietas adrese
Dalībnieku skaits, cik darba devējs uzņems uzņēmumā/iestādē
Profesijas kods un nosaukums, kurā Dalībnieks iepazīs/izmēģinās darba pienākumus
Brīvo darba vietu skaits piedāvātajā profesijā
Darba veikšanai nepieciešamās prasmes un kvalifikācija (profesijā, kuru piedāvās iepazīt)
Darba pienākumu apraksts (profesijā, kuru piedāvās iepazīt)
Vai darba vide pieejama personām ar:		Atzīmē ar “X” vienu atbilstošo lauku
redzes traucējumiem
dzirdes traucējumiem
kustību traucējumiem
citiem funkcionāliem traucējumiem

 

Pieteikuma aizpildīšanas datums: ___________________________

Paldies par izrādīto interesi un atsaucību piedalīties pasākumā “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti”!

 

 

Personas pieteikums

pasākumam “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti”

no 2019. gada 4. novembra līdz 8. novembrim

 

Vārds, uzvārds
Dzimšanas datums
Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts)
Izglītība
Valodas prasmes (norādīt kādas)
Datorprasmes (nav prasmes, zems, vidējs, augsts)
Profesija (norādīt, ja iegūta kvalifikācija)
Vēlos strādāt (norādīt profesiju/-as, kurā vēlaties un varat strādāt)
Vai Pasākumā jūs pavadīs asistents/pavadonis (jā/nē)
Funkcionālo traucējumu veids (redzes, dzirdes, kustību traucējumi, vispārēja saslimšana)
Uzņēmums un vakance, kuru vēlas iepazīt (norādīt: uzņēmuma nosaukumu, vakanci, adresi)

 

Personas datu apstrādātājs (pārzinis) ir Nodarbinātības valsts aģentūra reģ. Nr. 90001634668, K.Valdemāra 38, k-1, Rīga, kontaktinformācija: nva@nva.gov.lv.

Iespējamie personas datu saņēmēji: uzņēmumi, kas īsteno Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumu “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti”.

Ar šo esmu informēts/-a, ka mani personas dati, kas minēti Pieteikumā, tiks apstrādāti (ievākti, reģistrēti, ievadīti un nodoti) ar mērķi īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, ievērojot personu datu aizsardzības normatīvo aktu prasības, t.sk. Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

 

 

Pieteikuma aizpildīšanas datums un paraksts: _______________________________

 

 

Paldies par izrādīto interesi un atsaucību piedalīties pasākumā “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti”!

Lasīt vairāk...

 

5.decembrī visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena. Aicinām Latvijas iedzīvotājus un organizācijas pieteikt pretendentus godināšanai “Gada brīvprātīgais 2019”, kas 30. novembrī norisināsies Rīgā. Pieteikt var brīvprātīgā darba veicējus un organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā laika posmā no 2018.gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.oktobrim, kā arī brīvprātīgajiem draudzīgākās pašvaldības. Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju interesi par brīvprātīgo darbu un sekmēt gan dažāda vecuma cilvēku, gan organizāciju iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā. Latvijā godināšana notiks jau sesto gadu.

 

Izvirzīt godināšanai “Gada brīvprātīgais 2019” labākos brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde. Kandidāts jāpiesaka līdz 2019.gada 28.oktobrim, tiešsaistē aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama tīmekļa vietnē http://www.brivpratigie.lv/lv/godinasana. Portālā brivpratigie.lv pieejams arī godināšanas nolikums. Katram iesniedzējam tiks nosūtīts apstiprinājums par pieteikuma saņemšanu.

 

Brīvprātīgā darba veicēju un organizētāju godināšanu “Gada brīvprātīgais 2019” rīko Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes nodaļu, Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldi, Latvijas Jaunatnes padomi, Valmieras novada fondu, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamentu. Pieteikumus vērtēs organizatoru veidota žūrija, kas noteiks, kuri brīvprātīgā darba veicēji un organizētāji šogad saņems Goda zīmes. Nominanti tiks personīgi ielūgti uz svinīgo godināšanu 30.novembrī Rīgā.

 

 Pērn svinīgajā godināšanā “Gada brīvprātīgais 2018” goda zīmi saņēma Daiga Andersone par darbu Latvijas Sarkanā Krusta Kokneses novada Bebru nodaļā, Ilona Ceicāne, kas savā brīvajā laikā darbojas sociālās rehabilitācijas centrā "Ratnieki" un biedrībā "Bona Fide Latvia", Indra Lodziņa, kura kopā ar Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” iedzīvotājiem apgūst vienu no paraolimpisko sacensību veidiem, Liāna Priede par aktīvu darbību biedrībā “Latvijas Samariešu apvienība”, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā draudzē, Dziesmu un deju svētkos, Rīgas maratonā, kā arī dzīvnieku patversmē, Toms Veiss par aktīvo brīvprātīgo darbu Cēsu novada Jauniešu mājā. Par atsaucīgu darbu un atbalstu cilvēkiem pēc saslimšanas tika godināta Insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrība „Vigor” un biedrības brīvprātīgā Valentīna Ņičigovska. “Gada brīvprātīgais 2018” goda zīmi saņēma arī Jelgavas un Liepājas pašvaldības.

 

 Video stāsti par katra “Gada brīvprātīgais 2018” titula saņēmēju un viņa veikumu sabiedrības labā, kā arī attēli no godināšanas ceremonijas atrodami brivpratigie.lv FaceBook lapā.

Lasīt vairāk...

 

12. oktobrī plkst. 12:00 Rutuļu kapsētā.

12. oktobrī plkst. 13:00 Kristapeņu kapsētā.

12. oktobrī plkst. 14:00 Žogotu kapsētā.

12. oktobrī plkst. 15:00 Eikšas kapsētā.

12. oktobrī plkst. 15:00 Antonišķu kapsētā.

 

12.oktobrī plkst. 15.00 Červoniku kapsētā.

12. oktobrī plkst. 16:00 Silajāņu kapsētā.

 

19. oktobrī plkst. 11.00 Stabulnieku kapsētā

19. oktobrī plkst. 12:00 Trūpīšu kapsētā.

19. oktobrī plkst. 13:00 Saunas-Vulānu kapsētā.

19. oktobrī plkst. 14:00 Krištobu kapsētā.

19. oktobrī plkst. 15:00 Brišku-Balckaru kapsētā.

19. oktobrī plkst. 16:00 Pastaru kapsētā.

 

19. oktobrī plkst. 13:00 Eisāgu kapsētā.

19. oktobrī plkst. 13:30 Gailīšu kapsētā.

19. oktobrī plkst. 14:30 Ondzuļu kapsētā.

 

26. oktobrī plkst. 13:00 Petravsku kapsētā.

26. oktobrī plkst. 13:45 Sprindžu kapsētā.

26. oktobrī plkst. 14:30 Sila kapsētā.

26. oktobrī plkst. 15:30 Kokoriešu kapsētā.

26. oktobrī plkst. 16:15 Baibu kapsētā.

26. oktobrī plkst. 17:00 Riebiņu kapsētā.

 

26. oktobrī plkst. 13:00 Bukšinu kapsētā.

26. oktobrī plkst. 14:00 Maltas Trūpu kapsētā.

26. oktobrī plkst. 15:00 Galēnu kapsētā.

Lasīt vairāk...